Ideja radās kādā pavasara dienā, kad mūsu saimniecībā pienāca pirmā aitu cirpšanas diena. Nonācu pie jautājuma: ko darīt ar vilnu? Dzijas vērpšana šķita pārāk liela noņemšanās. Sēžot pie dīķa uz pirts lieveņa, radās doma, ka varētu pamēģināt uzšūt savai ģimenei vilnas segas. Un tā jau vasarā gulējām zem paššūtām segām. Un jau tad es zināju, ka nekad vairs negribu nevienu citu segu, jo aitas vilna atvēsināja vasarā un ziemā pretēji- sildīja. Aitas vilna ir lielisks temperatūras regulētājs miega laikā! Un cik dabīga un dabai draudzīga! Ideja attīstījās un no draudzenes joka par biznesu kļuva par mikrouzņēmējdarbību. Ideja ir izmantot pēc iespējas vairāk vietējos materiālus. Šobrīd sadarbojoties ar vietējiem Dienvidigaunijas aitkopjiem un vilnas pārstrādes fabriku izmantoju izkārstu aitas vilnu; lina un kokvilnas audumus no kaimiņvalstīm un daļēji arī otrās dzīves kokvilnas audumus.

Izmantojot dabīgus materiālus, vēlos attīstīt un popularizēt dzīvesveidu, kas patērē mazāk un apzinātāk.